LV

Bazilika

BazilikaRomas katoļu baznīcā ir priviliģēta baznīca. Tas ir goda nosaukums, ko tai piešķir Romas pāvests. Parasti tās ir baznīcas, kurās atrodas brīnumdarošas svētbildes, Svēto relikvijas un uz kurām dodas svētceļotāji, lai godinātu un pielūgtu Jēzu Kristu un viņa māti Jaunavu Mariju.

Bazilika
Svētās Marijas Madžori bazilika, Itālija, Roma (Basilica majoris)
Aglonas bazilika, Latvija, Aglona (Basilica minoris)

Romas katoļu Baznīcā tiek izšķirti divi baziliku veidi: “Basilica majoris” — lielā bazilika un “Basilica minoris” — mazā bazilika. Abu veidu bazilikas ir baznīcu goda nosaukumi.

“Basilica majoris”— lielās bazilikas ir pasaulē tikai četras un tās visas atrodas ItālijāRomaspilsētā. “Basilica minoris” — mazās bazilikas atrodas dažādās pasaules pilsētās.

Lielās bazilikas, kā arī dažas no mazajām bazilikām savu nosaukumu un privilēģijas ir ieguvušas jau no neatminamiem laikiem, citas mazās bazilikas privilēģijas un titulu iegūst tikai no pāvesta. Dokumenti, kas apliecina baznīcai piešķirto goda titulu un privilēģijas, kas tiek saprastas zem nosaukuma bazilika, ir dekrēts, kuru piešķir Svētā dievišķā kulta un sakramentu kongregācija un bulla, kuru paraksta pāvests. Garīdznieks, kas vada bazilikas darbu, tiek saukts par rektoru.

. . . Bazilika . . .

Sākot ar mūsu ēras 4. gadsimtukatoļu lūgšanu vietām sāk būvēt celtnes, kas arhitektoniski atbilst tā laika sabiedriskajām celtnēm — bazilikām, kurās tiek novietoti altāri. No šīm sabiedriskajām celtnēm arī tiek aizgūts nosaukums bazilika. Tāpēc Romas impērijas nākamos gadsimtos pastāv kā sabiedriskās bazilikas, tā arī sakrālās celtnes — bazilikas. Romā pirmās bazilikas kristiešukulta vajadzībām imperatori neļāva būvēt pilsētas teritorijā, tāpēc tās tika celtas pie pilsētas, vēlāk iegūstot nosaukumu “ārpus mūriem”. Atkarībā no tā, kas konstruējis un finansējis bazilikas, tām mēdz nosaukumos pieminēt arī to būvētāju vārdus. Tā, piemēram, imperators Honorijs finansēja Svētā Paula ārpus mūriem bazilikas celtniecību, tāpēc tā tiek saukta par Svētā Paula ārpus mūriem Honorija baziliku, līdzīgi pāvests Libērs finansēja Svētās Marijas Madžori bazilikas celtniecību, tāpēc to mēdz saukt par Libēra baziliku, bet imperators Kontantīns finansēja Svētā Pētera un Svētā Jāņa Laterāna baziliku būvniecību, par to tās mēdz saukt par Konstantīna bazilikām. Līdzīgi citās valstīs, kā, piemēram, Itālijā, Izraēlā, Portugālē, Spānijā un Polijā ir baznīcas, kas nes baziliku nosaukumu jau no seniem laikiem. Visas pārējās bazilikas savu titula nosaukumu no 18. gadsimta beigu posma ir saņēmušas tikai pēc pavesta rīkojuma, pirms tam veicot lielu procedūru darbu.

Paviljons ar zvaniņu
Tintinabula

Visām bazilikām ir noteiktas divas insignijas: paviljons, tiek dēvēts arī par ombrellino, kas vizuāli atgādina saulessarga formu ar sarkanas un dzeltenas krāsas zīda audumu līnijām, kas tiek nests procesijās un atrodas tā attēls bazilikas ģerbonī un tintinabula, kas parasti atrodas pie kora luktas, bet procesijas laikā tiek nesta tās priekšā.

. . . Bazilika . . .

This article is issued from web site Wikipedia. The original article may be a bit shortened or modified. Some links may have been modified. The text is licensed under “Creative Commons – Attribution – Sharealike” [1] and some of the text can also be licensed under the terms of the “GNU Free Documentation License” [2]. Additional terms may apply for the media files. By using this site, you agree to our Legal pages . Web links: [1] [2]

. . . Bazilika . . .

Back To Top