LV

Braslava

Braslava (baltkrievu: Браслаў, krievu: Браслав) ir pilsēta ziemeļrietumu Baltkrievijā, Vitebskas apgabalaBraslavas rajona administratīvais centrs. Pilsētā atrodas Braslavas ezeru nacionālā parka administrācija.

Šis raksts ir par pilsētu Baltkrievijā. Par citām jēdziena Braslava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Braslava
Pilsēta
Браслаў, Браслав

Braslavas katoļu baznīca

Karogs

Ģerbonis

Braslava
Koordinātas: 55°38′36″N27°03′41″E
Valsts Baltkrievija
Pirmo reizi minēta 1065. gadā
Magdeburgas tiesības kopš 1500. gada 8. oktobra
Iedzīvotāji (2021)[1]
  kopā 9 390
Pasta indeksi 211970
Tālruņu kods +375 2153
Mājaslapa Braslavas rajons
Braslava Vikikrātuvē

. . . Braslava . . .

Pilsēta izvietojas Drivjatu ezera ziemeļu piekrastē, kas ietilpst Braslavas ezeru sistēmā, 220 kilometrus no Vitebskas un 240 kilometrus no valsts galvaspilsētas Minskas. Pa autoceļiem saistīta ar Druju, Mjoriem, Šarkovščinu, Vidziem un Daugavpili.

Pilsētā atrodas ģimnāzija, 2 vidusskolas, sporta skola, mākslas skola un 2 bibliotēkas.

Skats uz Braslavu

Braslava ir viena no senākajām Baltkrievijas pilsētām. 9. gadsimtā šajā vietā pastāvēja latgaļu un kriviču apdzīvotās vietas, kas kļuva par pamatu vēlākai pilsētas attīstībai. Saskaņā ar Maceja Strijkovska “Polijas, Lietuvas, Žemaitijas un Krievzemes vēsturi” Braslava pirmo reizi pieminēta 1065. gadā. Sākotnēji pilsētas nosaukums bija Brjačilsavļa, Brjačislava par godu Polockas kņazamBračislavam Izjaslavičam, kas šajā vietā uzcelā pierobežas cietoksni. 14. gadsimtā Braslava tika iekļauta Lietuvas lielkņazistes sastāvā. 15. gadsimtā pilsēta kļuva par Braslavas pavalsts centru. Savukārt 1500. gada 8. oktobrī kņazs Aleksandrs deva pilsētai Magdeburgas tiesības, kuras 1514. gadā apstiprināja Sigismunds I.

17.18.gs. Braslava karadarbības rezultātā smagi cieta un pat vairākas reizes bijusi pilnībā sagrauta, līdz trešās Polijas dalīšanas rezultātā 1795. gadā Braslavu ieņēma Krievijas impērija un 1796. gadā tā kļuva par Lietuvas guberņas, vēlāk Viļņas guberņasujezda centru. 1812. gada kara laikā Braslavu bija ieņēmis Napoleona karaspēks. 1913. gadā Braslavā dzīvoja 1550 iedzīvotāju, darbojās vīna darītava, slimnīca, arodskola.

Pēc Pirmā pasaules kara1922. gadā Braslavas apriņķis nokļuva PolijasViļņas apgabala sastāvā, kur tā atradās līdz 1939. gadam.
1939. gadā pilsēta tika pievienota Baltkrievijas PSR, kopš 1940. gada – Braslavas rajona administratīvais centrs. 1941. gada 27. jūnijā pilsētu ieņēma nacistiskāVācija. 1942. gada 3. jūnijā tika nošauti aptuveni 2000 ebreju. 1944. gada 6. jūnijā pilsētu atguva Sarkanā armija. 1990. gada 27. jūlijā Braslava kļuva par Baltkrievijas valsts daļu.

Zīme “Braslava”

. . . Braslava . . .

This article is issued from web site Wikipedia. The original article may be a bit shortened or modified. Some links may have been modified. The text is licensed under “Creative Commons – Attribution – Sharealike” [1] and some of the text can also be licensed under the terms of the “GNU Free Documentation License” [2]. Additional terms may apply for the media files. By using this site, you agree to our Legal pages . Web links: [1] [2]

. . . Braslava . . .

Back To Top