Etanols (etilspirts, metilkarbinols, CH3CH2OH, EtOH) ir plašāk pazīstamais spirts. Ļoti bieži ar jēdzienu spirts saprot tieši etanolu. Etanols ir neirotoksiska psihoaktīva viela, kas ir alkoholisko dzērienu galvenā sastāvdaļa.[1] Etanolu izmanto arī kā šķīdinātāju, antiseptiķi, degvielu, un arī modernajos termometros. Etanols ir mazviskozs, caurspīdīgs, degtspējīgs šķidrums ar raksturīgu spirta smaržu. Etanols ļoti labi šķīst ūdenī (sajaucas jebkurās attiecībās). Empīriskajai formulai C2H6O atbilst vēl viens izomērs CH3OCH3 — dimetilēteris, kas parastos apstākļos ir gāze.
. . . Etanols . . .
Etanolu var iegūt ar bioķīmiskām metodēm (raudzējot ogļhidrātus) vai arī ķīmiski, parasti — hidratējot etilēnu:
- CH2CH2 + H2O → CH3CH2OH
Ir arī citas metodes, taču tās ir dārgākas.
Etanolu lieto kā šķīdinātāju, un tas arī ir visu alkoholisko dzērienu sastāvdaļa. Organismā etanols, tāpat kā citi vienvērtīgie pirmējie spirti, noārdās, vispirms oksidējoties par aldehīdu (šajā gadījumā — acetaldehīdu) un tālāk par karbonskābēm, oglekļa dioksīdu un ūdeni. No atjaunīgajiem energoresursiem iegūts etanols tiek izmantots arī kā alternatīva degviela autotransporta nozarē.
Etanols nomāc centrālo nervu sistēmu, tam pie subletālām devām ir būtiska psihoaktīva ietekme. Tā kā etanols spēj mainīt cilvēka apziņu, tas tiek uzskatīts par psihotropo vielu. Nāve no etanola ir iespējama tad, kad alkohola līmenis asinīs sasniedz 0,4%. Līmenis asinīs 0,5% vai vairāk ir parasti nāvējošs. Līmenis, mazāks nekā 0,1%, var izraisīt saindēšanos, bet bezsamaņa bieži rodas pie 0,3—0,4%.[2]
Etanola daudzumu organismā parasti kvantitatīvi apzīmē promilēs. Tabulā apkopoti simptomi atkarībā no etanola patēriņa. Mazās devās etanols rada eiforiju un atslābināšanos; cilvēks mēdz kļūt runīgāks, uzlabojas garastāvoklis, un var pieņemt nepareizus lēmumus. Pie lielākām devām etanols darbojas nomācoši uz centrālo nervu sistēmu, zūd sāpju izjūta, rodas miegainība. Lielākās devās tiek traucēta maņu un kustību funkcija, palēnināta reakcija un refleksi, veidojas neziņa, bezsamaņa. Galējās devās tiek nomāktas iegarenās smadzenes un to elpošanas un vazomotorais centrs, kas izraisa elpošanas un sirdsdarbības apstāšanos.[3]
Etanols iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, galvenokārt saistoties ar GABA A (gamma-aminosviestskābes) receptoriem, pastiprinot nomākšanas neirotransmitera GABA efektu.[4]
Ilgstoša alkohola lietošana var radīt būtiskus, paliekošus smadzeņu u.c. orgānu bojājumus.
Pārtraucot lietot alkoholu pēc vairāku gadu lietošanas, var būt nāvīgas sekas, var rasties arī trauksmainība, veģetatīvā disfunkcija, krampji un halucinācijas. Delīrijs ir raksturīgs cilvēkiem ar ilgu dzeršanas vēsturi.
Etanols ir konstatējams arī atturībnieku asinīs — ap 0,02 promilēm.[3]
. . . Etanols . . .
