Krustpils pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļu daļā, Daugavas krastā. Robežojas ar sava novada Jēkabpils pilsētu un Variešu, Salas un Sēlpils pagastiem, kā arī Aizkraukles novadaPļaviņu pilsētu un Aiviekstes pagastu.
. . . Krustpils pagasts . . .
Pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, Aronas paugurlīdzenumā, ko aizņem līdzeni viļņots limnoglaciāls līdzenums ar atsevišķiem lēzenumiem, pārsvarā dienvidrietumu virzienā izstieptiem paaugstinājumiem, kuru relatīvais augstums nepārsniedz 5 metrus. Reljefa pazeminājumi ir pārmitrināti, vietām pārpurvoti. Kvartara noguluma biezums neliels, reti pārsniedzot 10 metrus. Devona iežu virsma gludena, vidēji atrodas 75 metrus virs jūras līmeņa, zemākais augstums 65 metri pie Aiviekstes ietekas Daugavā, augstākais 80 metri Sietnieku apkārtnē. Kvartara nogulumi sastāv no pēdējā ledus laikmeta un holocēna veidojumiem, ko veido Daugavas svītas plaisaini un blīvi dolomīti, kurus 20 metrus dziļāk nomaina Salaspils svītasmāli un merģeļi. Pagasta austrumdaļas limnoglaciālā līdzenuma robežas kvartāra segas pamatni veido brūna, sarkanbrūna vai pelēkbrūna morēnas mālsmilts, kas ir vidēji blīva, augšdaļā pārskalota ar palielinātu grants un oļu saturu. Morēnas vidējais biezums 4 — 5 metri, vietām 8 — 10 metri, māla daļiņu saturs tajā 25 — 33 %. Morēnas veidojumu virsma nelīdzena, to pārklāj līdz 3 metriem bieza aleirītiska māla, retāk alcirīta slānis, kas izveidojies Lubānas ieledāja sprozdezera malas zonā.
Atrodas mēreni mitrā un siltā Latvijas klimatiskajā rajonā, vidējā gada gaisa temperatūra ir +5,5 °C. Vissiltākais mēnesis ir jūlijs, bet aukstākie janvāris un februāris. Vidēji gada nokrišņi iespējami katru otro dienu, to vidējais daudzums ir 655 – 677 mm un relatīvais mitrums 81%. Valdošie ir dienvidaustrumu, dienvidu un dienvidrietumu vēji, bet no maija līdz oktobra mēnesim dienvidrietumu vējš.
. . . Krustpils pagasts . . .
