LV

Latvijas saimniecība

Latvijas tautsaimniecība ir Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā integrēta atvērta saimniecība, tai ir nozīmīgi sakari arī ar Krievijas Federāciju un citām NVS reģiona valstīm. Lai gan 2008.—2010. gada finanšu krīze radīja būtisku negatīvu ietekmi uz Latviju, atklājot tās ārējo neaizsargātību, valstij ir izdevies īstenot vienu no pēdējā laika veiksmīgākajām makroekonomikas korekcijas programmām, parādot ātru un saskaņotu saimniecības atveseļošanos ar apbrīnojamu apņēmību attiecībā uz fiskālo politiku. Pēc būtiskā samazinājuma IKP vidējais pieaugums 2011.—2018. gadā bija vairāk nekā 4 procenti gadā, ievērojami pārsniedzot ES vidējo rādītāju. Latvijas iestāšanās eirozonā 2014. gadā un tās atgūtā pieeja valsts finansējuma tirgiem ir apliecinājums, ka makroekonomikas korekciju uzdevums tiek risināts veiksmīgi.[2]

Latvijas saimniecība

Latvijas Bankas centrālā ēka
Valūta 1 Eiro (EUR) = 100 centi
Fiskālais gads Kalendārais gads
Statistika
IKP 30 476 milj eiro (2019. gads)
IKP pieaugums 2,2̥ % ̬(2019. gads) 4,8 % (2018. gads)
IKP uz vienu iedzīvotāju 14 890 EUR (2018)
IKP pa nozarēm Lauksaimniecība: 5%; rūpniecība: 25,7%; pakalpojumi: 69,3% (2012. gada aprēķins)
Inflācija (PCI) 2,5% (2018. gads)
Džini koeficients 35,2 (2010)
Darba spēks 905,5 tūkstoši (2018. gads)
Darba spēks pēc nodarbošanās Lauksaimniecība: 8,8%; rūpniecība: 24,0%; pakalpojumi: 67,2% (2010. gada aprēķins)
Bezdarba līmenis 7,7 procenti (2018)
Vidējā bruto darba alga 1003 EUR mēnesī (2018. gads)
Vidējā neto darba samaksa 743 EUR mēnesī (2018. gads)
Ārējā ekonomika
Eksports 11,39 miljardi eiro (2017. gads)
Eksportpreces Koksnes un koka izstrādājumi, mašīnas un iekārtas, metāli, audumi, pārtika
Galvenie eksporta partneri Lietuva 17.6%, Igaunija 11.5%, Krievija 10,7%, Vācija 5,6%, Zviedrija 5,6% (2017)
Imports 14,03 miljardi eiro (2017. gads)
Importpreces Iekārtas un aprīkojums, ķimikālijas, degviela, transportlīdzekļi
Galvenie importa partneri Lietuva 17,4%, Vācija 11,4%, Krievija 10,6%, Polija 8,7%, Igaunija 8,3% (2017)
Ārējais bruto parāds 39.7 mlrd ASV dolāru (2017. gads)
Valsts finases
Valsts parāds 33% no IKP (2016. gads)
Ieņēmumi 7 044 334 174 EUR (2014. gada aprēķins)[1]
Ārvalstu valūtas rezerves EUR 5 658.51 miljoni (2018. gads)

Pasaules BankasDoing Business 2016. gada pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindojās 22. vietā jeb 10. vietā ES dalībvalstu vidū. Pasaules Banka atzina Latviju par vienu no 30 vadošajām valstīm, kas veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanā.[3]

Latvija kopš 1999. gada ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas, kopš 2004. gada Eiropas Savienības (ES), kopš 2014. gada Eirozonas dalībvalsts un kopš 2016. gada ESAO dalībvalsts.

. . . Latvijas saimniecība . . .

2007.—2010. gada globālā finanšu krīze izraisīja nesabalansētās Latvijas tautsaimniecības krīzi un IKP kritumu 2009. gadā par apmēram 18%, kas bija viens no lielākajiem IKP kritumiem pasaulē gada laikā.[4] Toties no 2010. gada vidus Latvijas IKP atkal sāka augt, 2011. gadā pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem tas pieauga par 5,5%. Lielākais pieaugums bija būvniecības nozarē (+12,4%), apstrādes rūpniecībā (+11,7%), tirdzniecībā (+8,7%), transporta un uzglabāšanas nozarē (+8,0%).[5]

Galvenajā eksporta nozarē — apstrādes rūpniecībā 2013. gadā ražošanas apjomi par 22% pārsniedza 2009. gada līmeni. Tirgojamo nozaru izaugsme un ienākumu pieaugums no eksporta veicināja uz iekšējo tirgu orientēto nozaru — komercpakalpojumu, tirdzniecības un būvniecības izaugsmi. Šo nozaru devums izaugsmē pēdējos gados kļuvis arvien lielāks, bet vājais pieprasījums eksporta tirgos 2013. un 2014. gadā bremzēja apstrādes rūpniecības izaugsmi. 2015. gadā tautsaimniecības pamatnozaru attīstības tendences ir atšķirīgas. Nozīmīgs devums izaugsmē ir apstrādes rūpniecībai, kur ražošanas apjomi 2015. gadā pieauga par 4,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Saskaņā ES statistikas pārvaldes “Eurostat” datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), 2010. gadā veidoja 55%, 2011. gadā 60%, bet 2015. gadā 64% no ES vidējā līmeņa. Salīdzinājumam, viszemākais IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes reģistrēts Bulgārijā (46%), Rumānijā (57%) un Horvātijā (58% no vidējā ES līmeņa). Lietuvas un Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2015.gadā veidoja 74% no ES vidējā līmeņa.[6]

Savukārt salīdzinot ar kaimiņvalstīm saskaņā ar SVF datiem 2015 gadā Latvijā IKP faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju bija 13 619 ASV dolāru (USD), Lietuvā — 14 210 USD, Igaunijā — 17 288 USD, Zviedrijā 49 866 USD, turpretī Krievijā — 9 055 USD, Baltkrievijā 5 749 USD.

Gads 2005 2010 2015 2017 2019
Iekšzemes kopprodukts mlj. eiro[7] 13597.2 17937.9 24320.3 27033.1 30476
Gads 20001 20011 20021 20031 20042 20052 20062 20072 20082 20092 20102 20112 20122 20132 20142 20152 20162 2017 2018 2019
Latvijas IKP izmaiņas 6,9% 8,0% 6,5% 7,2% 8,9% 10,2% 11,6% 9,8% −3,2% −14,2% −2,9% 5,0% 4,8% 4,2% 2,4% 2,7% 2,0% 4,5% 4,8̥% 2,2%
ES IKP izmaiņas 2,1% 3,3% 3,1% 0,4% −4,4% 2,1% 1,7% −0,5% 0,2% 1,6% 2,2% 1,9% 2,2 %

1Starptautiskā Valūtas Fonda dati
2EUROSTAT dati

2019. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās sastādīja 30 476 milj eiro.

IKP struktūra 2015. gadā[8]

IKP faktiskajās cenās kopā, 2015. gads, tūkstoši eiro 24 377 712 %
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība 705 611 2,89
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu 919 916 3,77
Apstrādes rūpniecība 2 625 146 10,77
Būvniecība 1 409 167 5,78
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts 2 989 117 12,26
Transports un uzglabāšana 2 043 815 8,38
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 402 844 1,65
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 1 031 693 4,23
Finanšu un apdrošināšanas darbības 1 001 682 4,11
Operācijas ar nekustamo īpašumu 2 702 594 11,09
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība; 1 886 234 7,74
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 1 607 533 6,59
Izglītība 1 065 148 4,37
Veselība un sociālā aprūpe 702 631 2,88
Māksla, izklaide un atpūta 472 246 1,94
Produktu nodokļi (mīnus subsīdijas) 2 812 335 11,54

. . . Latvijas saimniecība . . .

This article is issued from web site Wikipedia. The original article may be a bit shortened or modified. Some links may have been modified. The text is licensed under “Creative Commons – Attribution – Sharealike” [1] and some of the text can also be licensed under the terms of the “GNU Free Documentation License” [2]. Additional terms may apply for the media files. By using this site, you agree to our Legal pages . Web links: [1] [2]

. . . Latvijas saimniecība . . .

Back To Top